Civilizāciju liktenis: dabas katastrofas, kas mainīja pasauli

Mums reti nākas aizdomāties par klimata ietekmi uz vēstures gaitu. Kas kalpoja par pamatu trīs lielo senatnes civilizāciju — ēģiptiešu, mezopotāmiešu un indo-harappiešu — rašanās? Kā vidējā globālā temperatūras kritums par pusgrādu lika visiem runāt par globālo sasilšanu, ledāju kušanu,... vispasaules plūdiem? Daži zina, ka straujš temperatūras kritums, proti, katastrofāls atdzišanas periods, kļuva par iemeslu Smutai un „neveiksmīgajai valdīšanai” Borisa Godunova laikā. Saskaņā ar laikabiedru liecībām, 1601. gada 28. jūlijā „Maskavā vasaras laikā sniga liels sniegs un bija sals, ragavās brauca”. Un ko lai saka, ja pagājušā gadsimta temperatūra bija daudz zemāka nekā tagad, un Dostojevska varoņi vasarā staigāja ar mēteļiem. Visa mūsu civilizācija — ir īslaicīga „atkušņa” radīšana. Pirms 400 gadiem, pat Romā, ne vīnogas, ne olīvas nenobrieda. Viens no sarežģītākajiem zinātniskajiem uzdevumiem — izsekot klimata ietekmi uz cilvēces vēsturi — autors risina pārsteidzoši aizraujoši! Šis izmeklējums ar daudz faktiem, nestandarta piemēriem un negaidītiem pierādījumiem, kas apstiprina: klimata „virtuve” ir, iespējams, viens no visgrūtāk izskaidrojamiem procesiem, ar kuriem saskaras cilvēce.