Mišaljons Klemenss: Klusā īrniece

Atraitnis Ejdans Tomass. Viņu uzskata par ideālu tēvu un kaimiņu. Viņš ir šarmants, atsaucīgs un gādīgs. Tikai Reičela zina par viņa tumšo pusi. Ejdans – maniaks, viņš ir nogalinājis astoņas sievietes, un tūlīt beigs ar devīto… ar viņu.
Piecus gadus viņa... dzīvoja šķūnī aizmugurējā pagalmā, piesieta ar roku dzelžiem pie gultas. Neviens – pat maniaka sieva un meita – nezināja par viņas eksistenci. Pēc sievas nāves Ejdans pārcēlās uz citu vietu, paņemot Reičelu līdzi.
Jaunajā mājā viņš apmetināja viņu viesu istabā, kur atkal piesēja pie gultas. Bet tagad viņa var brokastot un vakariņot kopā ar viņu un viņa trīspadsmit gadus veco meitu Sesīliju. Tā uzskata Reičelu par īrnieci, kas piedzīvo grūtus laikus. Ak, cik tas ir patiesi…
Pakāpeniski starp gūstekni un Sesīliju – noslēgto pusaudzi – rodas simpātijas, gandrīz draudzība. Reičela saprot: ja radīsies iespēja izbēgt, meiteni viņa šeit neatstās.
Bet tad Ejdans sastop Emīliju, jauno bāra darbinieci. Jebkurā brīdī šī meitene var kļūt par viņa jauno upuri. Un Reičelu gaida skumja liktenis…




Citāti:
"Tu centies aizdzīt trauksmi, jo trauksme traucē palikt dzīvam.