Elpa: Jauni fakti par zaudēto mākslu

Jūs vairs nevarēsiet elpot tā, kā agrāk!
Nav svarīgi, ko jūs ēdat un vai nodarbojaties ar sportu. Jūsu ķermeņa uzbūve un intelekta līmenis nav svarīgi, ja jūs neprotiet pareizi elpot.
Veselībai un pašsajūtai nav nekas svarīgāks par elpu. Šķiet, ka tas ir... vienkāršs process: ieelpa—izelpa, un tā 25 tūkstoš reizes dienā. Bet cilvēks kā bioloģisks veids ir zaudējis spēju pareizi elpot, un tam ir postošas sekas.
Žurnālists Džeimss Nestors ceļo pa pasauli, lai noskaidrotu, kas ir nogājis greizi un kā to var labot. Viņš meklē atbildes ne pulmonoloģijas laboratorijās, bet putekļainos izrakumos no seniem apbedījumiem, slepenos padomju zinātniskajos institūtos, koriem Ņūdžersijā un uz piesārņotajām ielām Sanpaulu. Nestors satiekas ar cilvēkiem, kuriem ir noslēpumainas zināšanas, kuru pamatā ir senas elpošanas prakses, piemēram, pranajama, sudaršana kriya un tumo, un kopā ar viņiem pakļauj zinātniskai pārbaudei nostiprinātos uzskatus par elpošanu.
Mūsdienu pētījumi rāda, ka pat nelieli uzlabojumi, ko mēs veicam ieelpas vai izelpas procesā, var strauji uzlabot sportiskos rezultātus, atjaunot iekšējos orgānus, atbrīvot no krākšanas, astmas, autoimūnām slimībām un pat iztaisnot bojāto skoliozi mugurkaulu.
Atsauce uz senajiem medicīnas tekstiem, kas ir tūkstošiem gadu veci, un uz jaunākajiem pētījumiem pulmonoloģijas, psiholoģijas, bioķīmijas un cilvēka fizioloģijas jomā apgriež mūsu ierastās izpratnes par elpošanu kā pamata bioloģisko funkciju.