Gailis, vai Spēles svaigā gaisā

Jaunā grāmata Pāvela Krusānova, autora «Eņģeļa koduma», «Amerikāņu cauruma», «Mirušā valodas» un citu ne mazāk negaidītu un apspriestu darbu, šoreiz par medībām. Jā, jā, par medībām tās klasiskajā, Turgēņeva izpratnē. Bet Krusānovs nebūtu Krusānovs, ja ierobežotos ar banālu medību stāstu... izklāstu par izsistīšanu ūdensputnu un meža dzīvnieku. Jā, tas jaunajā grāmatā ir, turklāt par to stāstīts tik sulīgi, spilgti un ar zināšanām, ka tu it kā pats, kā datoru imitācijā, ieej purva zābakos varoņa un čavkā pa purva dubļiem, gaidot laimīgu šāvienu. Grāmata patiesībā ir plašāka, dziļāka un pārsteidzošāka, nekā vienkārši par šaušanu no šautenes. Un šīs grāmatas ģeogrāfija — ne tikai Pleskavas apvidus Nivorževā. Šeit ir arī peruāņu džungļi ar to noslēpumiem un nakts bailēm. Ir arī daudz citu ceļu, pa kuriem mūs ved autors, iegrimstot sarežģītajā, reizēm neparedzamajā cilvēka iekšējā «es» pasaulē. Un, protams, grāmatā ir maģija, jo, kā teica autors vienā no intervijām: «Literatūra — ne tikai vārdu un jēgu spēle, tā ir verbālās maģijas, lāsta maģijas mantiniece. Tikai literatūras gadījumā brīnums, ko tā izsaka, — ir īpaša īpašība. Pēc talantīgas grāmatas izlasīšanas pārvērtības notiek ne ārpusē, bet iekšienē. Rezultātā vismaz uz brīdi tu kļūsti cits, un caur tevi nedaudz pārvēršas apkārtējā realitāte.»