Doktors Živago

Romānam «Doktors Živago» izrādījās dramatiska liktenis. Boriss Leonidovičs Pasternaks sāka rakstīt šo epohālo darbu gandrīz tūlīt pēc uzvaras pār hitlerisko Vāciju. Šajā laikā viņš bija pabeidzis Šekspīra «Hamleta» tulkošanu. Dzejniekam bija 55 gadi, un viņš rakstīja izcilus dzejoļus jau vairāk... nekā trīs desmitgades. Pabeidzis ar zelta medaļu 5. Maskavas ģimnāziju, Pasternaks vēlējās iestāties Maskavas konservatorijas komponistu fakultātē. Traucēja paša šaubas par absolūtu muzikālo dzirdi. Vecāki bija pieraduši Borisu tiekties uz izcilību jebkurā jomā, ar kuru viņš nodarbojās. Meistarību izdevās sasniegt dzejas jomā. 30. gadu sākumā Boriss Leonidovičs jau bija vairāku izcilu dzejoļu krājumu autors. Pirmajā PSRS Rakstnieku savienības kongresā izskanēja aicinājumi oficiāli nosaukt viņu par labāko dzejnieku Padomju Savienībā. Tomēr pats dzejnieks atcerējās, ka vienmēr tiecies no dzejas uz prozu. Pasternaks rakstīja, ka dzejoļi viņam ir — tas ir «neapstrādāta, neīstenota proza…». Viņš pievērsās tai gan pirms «Doktora Živago», un tomēr tieši šis romāns kļuva par nozīmīgāko, plašāko un daudzkārt liktenīgo prozas darbu Pasternakam. Viņš to rakstīja desmit gadus, paceldams vissvarīgākās eksistences tēmas un aprakstīdams Krievijas inteliģences dzīvi no XX gadsimta sākuma līdz Lielajai Tēvijas karam.

Padomju varas iestādes uzskatīja romānu par nepietiekami patriotisku, un tā publikācijā dzejniekam tika atteikts. Rezultātā «Doktors Živago» pirmo reizi iznāca Milānā 1957. gadā itāļu valodā. Pēc diviem gadiem turpat tika izdots arī romāna krievu teksts. No 1946. gada Pasternaks vairākkārt tika izvirzīts Nobela prēmijai literatūrā, tomēr viņš to saņēma tikai pēc «Doktora Živago» publikācijas ārzemēs. Šis notikums neticami pastiprināja varas iestāžu aizspriedumaino attieksmi pret romānu. Pasternaks tika pakļauts bezprecedenta vajāšanai. Viņš tika izslēgts no PSRS Rakstnieku savienības. Tika piedāvāts pat atņemt rakstniekam pilsonību. Vēlāk Jevgeņijs Jevtušenko izteica domu, ka Pasternaks ar savu romānu negribot kļuva par iekšpolitiskās cīņas ķīlnieku PSRS un kļuva par vienu no izcilākajām figūrām ideoloģiskajā pretestībā ar Rietumiem. Padomju varas iestāžu attieksme pret romānu mainījās tikai pēc rakstnieka nāves. Pasternaks mira savā vasarnīcā pie Maskavas Peredelkino beigās 1960. gada maijā 71 gada vecumā. Lēmums par Pasternaka izslēgšanu no PSRS Rakstnieku savienības tika atcelts 1987. gadā, bet gadu vēlāk «Doktors Živago» pirmo reizi tika publicēts rakstnieka dzimtenē. Šajā izdevumā romāns ir ilustrēts ar mūsdienu mākslinieces Tatjanas Košač zīmējumiem.