Škatulīte mājas gariem

Dāņu kritiķis un literatūrzinātnieks G. Brandess pamatoti norādīja, ka «gandrīz visās valstīs pienāk brīdis, kad literatūra pēkšņi it kā atklāj to, kas līdz šim sabiedrībā palicis nepamanīts… Dānijā bērnu atklāja H. K. Andersens». Bez pārspīlēšanas to pašu var teikt arī... par Cakariasu Topeliusu (1818—1898), vienu no lielākajiem pasaku stāstniekiem pasaulē un neparastu patriotu savas dzimtenes: bērnu Somijā viņš atklāja.
Tā apbrīna, ko mazie somi izrādīja savam mīļākajam autoram, un tas milzīgais ietekmes spēks, kāds viņam bija uz viņiem, daļēji izskaidro somu dzejnieks K. A. Tavastšerna: «Visas talanta īpašības, kas nepieciešamas, lai aizņemtu un ieinteresētu bērnus, viņam bija klātesošas. Ko vispirms vajadzētu prasīt no pasakas? „Lai tā būtu poētiska, — saka Brandess. — Pēc tam, lai tā būtu pasakaina. Tāpēc dzejniekam jāspēj pilnībā pārcelties uz pasaku pasauli; jāspēj pilnībā identificēties ar bērnu, pilnībā apgūt viņa priekšstatu loku, viņa domāšanas veidu“».
Topeliuss tā arī rīkojās. Viņam neeksistēja nekas nedzīvs; uz ko vien viņš skatījās, viss ieguva dvēseli, viss atdzīvojās! Savas vienkāršības un naivuma dēļ visas viņa pasakas ir pilnīgi saprotamas bērniem. Un tomēr, cik augstu, cēlu jūtu tās pamodina mazo sirsniņās, māca viņiem pacietību, mīlestību pret dzimteni, dabu un visiem cilvēkiem.
«Laimīgs ir tas vecais cilvēks, kurš pēc mierīgas, klusas dzīves, dodoties mūžībā, var sev teikt, ka viņš, līdzīgi mātei, ar saviem dzejoļiem un pasakām ir apklusinājis savu bērnu ciešanas un iedvesis viņiem mieru un klusumu». Ar šādu frāzi noslēdz rakstu par Topeliusu franču literāts un tulkotāja Ž. Kusanj. Bet šī rakstnieka raksturojums šķiet nepilnīgs. Un patiesībā, grūti iedomāties, ka Topeliuss būtu guvis tik plašu atpazīstamību ne tikai Eiropā, bet arī tālu aiz tās robežām, ja vien viņš būtu tikai «iedvesis mieru un klusumu un apklusinājis ciešanas».
Lai līdz dziļai sirmumam katru dienu saņemtu vairākas vēstules no saviem maziem un pieaugušajiem lasītājiem; lai viņa nāve apģērbtos nacionālā sērošanā visu valsti; lai uz rakstnieka bēru dienu no visām valsts malām, pat no visattālākajiem nostūriem, īpaši vilcieni masveidā vestu gribētājus pavadīt pie kapa sava mīļākā autora atlieku — tam nepieciešams kaut kas vairāk.
Nepieciešams, lai rakstnieks spētu atrast pieeju savu laikabiedru sirdīm, iedvesis viņiem ticību ideālam, tieksmi uz garīgu pacelšanos un liktu mīlēt ne tikai dzimteni, bet arī cilvēku vispār!
Un visu to izdarīja Topeliuss.
Piedāvātajā grāmatā apkopoti labākie viņa pasaku un stāstu par bērnu lasīšanu paraugi.