Baltā gvarde. Jaunā ārsta piezīmes

Stāstu sērijā «Jaunā ārsta piezīmes» un romānā «Baltā gvarde» M. A. Bulgakova atspoguļoti daudzi rakstnieka dzīves epizodes. Mihails Afanasevičs bērnību pavadīja lielā draudzīgā inteliģentā ģimenē Kijevā. Pilsoņu kara vētra to izsita un izkliedēja dažādās pusēs. Dramatiski notikumi tajā laikā kļuva... par pamatu romānam «Baltā gvarde». Bulgakovs pabeidza medicīnas fakultāti Kijevas universitātē. Pēc tam sekoja darbs nelielā ciematā Nikolskajā Smolenskas guberņā, kur jauno ārstu izglāba no narkotiku atkarības viņa sieva Tatjana Lappa. Sarežģītus gadījumus no savas medicīniskās prakses Bulgakovs vēlāk aprakstīs stāstos. Lēmumu nopietni pievērsties literatūrai viņš pieņēma Vladikaukazā, strādājot par militāro ārstu. Neilgi pirms Sarkanās armijas ierašanās Mihails Afanasevičs saslima ar tīfu, gultā un spiests palika valstī. Cenšoties pamest Krieviju, Bulgakovs kopā ar sievu nonāca Batumi, taču tur notika viņa liktenīgā tikšanās ar Osipu Mandelštamu. Dzejnieks pārliecināja Mihailu Afanaseviču doties uz Maskavu un tieši tur publicēt savus darbus. Galvaspilsētā Bulgakovs sāka rakstīt feļetonus dažādiem avīzēm un žurnāliem, bet 1925. gadā žurnāls «Krievija» sāka publicēt viņa romānu «Baltā gvarde». Tajā pašā gadā MХАТ vadība piedāvāja Bulgakovam pārstrādāt romānu izrādei, un drīz notika lugas «Turbiņu dienas» pirmizrāde. Bulgakovs neslēpa savu pretrunīgo attieksmi pret revolūciju. Staļins savos izteikumos ne reizi vien teica, ka «Turbiņu dienas» ir antisemitisks darbs, tomēr viņš arī pavēlēja atgriezt lugu uz skatuves, kad tās izrāde tika aizliegta. Mihails Afanasevičs nodzīvoja tikai četrdesmit deviņus gadus. Pēc viņa nāves A. A. Fadejevs rakstīja, ka tas bija «...cilvēks, kurš nav apgrūtinājis sevi ne radošumā, ne politiskajā dzīvē ar meliem... Viņa ceļš bija patiesi, organiskā, un, ja viņš savā ceļā (un dažreiz arī vēlāk) neredzēja visu tā, kā tas patiesībā bija, tad tajā nav nekā pārsteidzoša: sliktāk būtu, ja viņš būtu viltis...».

Grāmata ir ilustrēta ar mūsdienu Sanktpēterburgas mākslinieces Tatjanas Košač zīmējumiem. Viņa pabeidza vēstures fakultāti Sanktpēterburgas valsts universitātē un ir speciāliste viduslaiku mākslā. Viņas ikonogrāfiskos un grafiskos darbus var sastapt privātās kolekcijās glezniecības mīļotājiem Krievijā, ASV, Itālijā un Francijā. BML sērijā viņas ilustrācijas rotā romānus «Amerikāņu traģēdija», «Finansists», «Titāns», «Stoiks» Teodora Draizera, «Doktors Živago» Borisa Pasternaka un «Stāsti» Abrūaza Bīrsa.