Viņa dzīvoja Ļeņingradā, parasta meitene no parastas lielas ģimenes. Viņa gāja skolā, mīlēja savu ģimeni, lasīja, draudzējās un gāja uz kino. Un pēkšņi sākās karš, ienaidnieks ielenca pilsētu. Dokumentāls stāsts par Tanju Savičevu un ļeņingradiešiem aplenktajā pilsētā. Vidusskolas... un augstskolas vecumam. Grāmatā iekļautas fotogrāfijas no Ļeņingradas aizsardzības un blokādes valsts memoriālā muzeja un Sanktpēterburgas valsts vēstures muzeja arhīviem, kā arī mākslinieka Aleksandra Traugota zīmējumi, kas tapuši 1942.–1943. gadā aplenktajā Ļeņingradā 11–12 gadu vecumā. No autora priekšvārda: “Meitenes aplenkuma dienasgrāmata joprojām sajūsmina cilvēkus, un tā dedzināja arī manu sirdi. Es nolēmu pastāstīt par pagātni un devos bēdu, neizmērojamu ciešanu un neatgriezenisku zaudējumu pēdās. Bet tika atrasti radinieki, ģimenes fotogrāfijas, arhīva dokumenti un liecinieki. Es turēju rokās lietas, kas saglabāja meitenes roku pieskārienu, sēdēju pie rakstāmgalda klasē, kur viņa mācījās, varēju ar aizvērtām acīm staigāt pa viņas bijušo māju un nosaukt visus priekšmetus. Reizēm šķita, ka esmu blakus tai meitenei, tajā blokādētajā, traģiskajā, dumpīgajā pilsētā. Un mani mocīja bezspēcība palīdzēt, glābt. Un es atcerējos, ko biju personīgi piedzīvojusi... Nevienam nav dota spēja darīt brīnumus, pagātnē neko nevar mainīt vai labot, bet ir iespējams un nepieciešams brīdināt un aizsargāt nākotni. Es jums pastāstīšu, man jums tas ir jāpastāsta. Tātad, reiz sensenos laikos bija meitene. Viņas vārds bija Taņa Savičeva.” “Blokādes laikā daži izrādīja cēlsirdību, citi kļuva par zvēriem. Varbūt tas ir bērna asais skatiens. Cilvēki bieži stāvēja rindā pēc maizes. 1941. gada decembrī mans tēvs tā nokrita, un viņa vizītkartes tika nozagtas – viņš tās turēja rokā, jo šo dārgumu nebija iespējams ielikt kabatā. Mēs palikām bez maizes. Mamma paņēma mani aiz rokas un aizveda pie tantes. Mana tante bija militārā ārste, 480. speciālajā inženieru bataljonā. Mēs staigājām cauri visai pilsētai, pa ceļam atpūšoties tukšos tramvajos. Tramvaji apstājās, kur vien varēja. Kad mēs ieradāmies, mana māte teica tantei: “Es gribu atstāt Šuriku pie tevis, citādi viņš nomirs.” “Tā es paliku dzīvs,” - Aleksandrs Traugo.
Autors: MIKSON I.
Izdevniecība: Detskoe vremia
Vecuma ierobežojumi: 6+
Izdošanas gads: 2020
ISBN: 9785905682674
Lappušu skaits: 256
Izmērs: 84h108/32 mm
Vāka tips: Tverdij pereplet
Svars: 350 g
ID: 1543518
Piegādes veidi
Izvēlieties piemērotu piegādes metodi
Izņemt no veikala
0.00 €
Piegāde pakomātā
Piegāde ar kurjeru