Mājas bez atmiņām

Vecā sieviete katru rītu nezināmu iemeslu dēļ mostas vienā un tajā pašā laikā un dodas uz nomaļu mežu, kur kādu reizi atrod divpadsmit gadus vecu zēnu. Zēns ir dzīvs un vesels, tomēr nespēj izskaidrot, kas ar viņu noticis: viņš vispār... nerunā. Vienīgais, kurš var palīdzēt, — Pjetro Džerbers, florenciešu hipnotizētājs, speciālists darbā ar traumētiem bērniem. Džerbers, kurš grūti izdzīvojis visu, kas viņam gadījies romānā «Balsu māja», pieņem lietu, balss zēnam atgriežas — un šī balss stāsta svešu un ļoti biedējo stāstu. Stāstu, kas notika pirms daudziem gadiem; tajā bija nolaupīšanas, pazušanas, slepkavības, sprādzieni, kā arī orki — un bērns, kurš apmaldījās pieaugušo pasaulē neizskaidrojamas šausmās un tā arī nespēja atrast izeju. Džerbers klausās, pakāpeniski iegrimstot murgā, — un viņu vēro pasaku stāstītājs, pasaku glabātājs, no kurām sasalst asinis...