Alise Brīnumzemē

Grūti ir iepazīstināt lasītājus ar Lūisu Kerolu. Viņa stāsts par Alises piedzīvojumiem ir tulkots vairāk nekā simts pasaules valodās. Pastāv pat īpaši pētījumi par viņa grāmatu tulkošanas īpatnībām nacionālajās valodās, jo tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Kerola teksts ir bagāts... ne tikai ar asprātībām, kalambūriem un vārdu paradoksiem, bet arī ar dzejas parodijām uz viņa laika pazīstamajiem dzejoļiem. Tāpēc burtisks tulkojums "Alise" būs nesaprotams vai pārslogots ar komentāriem, bet pārāk brīvs risks ir tālu novirzīties no oriģināla un zaudēt angļu nacionālo krāsu. Ir bijušas mēģinājumi "krievificēt" Kerolu. 1879. gadā tika publicēts anonīms pārstāsts - "Sonja brīnumu valstībā". Tajā visas angļu realitātes tika aizstātas ar krievu. Piemēram, Trakais cepurnieks pārvērtās par Iljušu-melīgu. Nabokova tulkojumā, kas tika publicēts 1923. gadā, Alise kļuva par Anju, bet Česīra kaķis - par Masleničku. Šajā fonā klasiskākais un visvairāk oriģinālam tuvais ir Demurovas tulkojums. Nav brīnums, ka tieši tas tika publicēts 1977. gadā akadēmiskajā sērijā "Literārie pieminekļi". Un tomēr, kā pati Demurova norādīja, "nav iespējams precīzi nodot citā valodā jēdzienus un realitātes, kas šajā citā valodā neeksistē". Tāpēc katram Kerola teksta tulkojumam ir savi plusi un mīnusi. Publicētajā šajā grāmatā izcilā rakstnieka un dzejnieka Borisa Vladimiroviča Zahodera tulkojumā ir daudz šādu priekšrocību. Viņš padarīja Kerola grāmatu saprotamu skolēniem, piepildot to krievu valodā ar kalambūriem. Pārliekot veselu jūru asaru, Alise nonāk žēlīgā situācijā, bet uz viņas repliku par vēlmi patīkami pavadīt laiku Cepure (Cepurnieks) atbild: "Laiku nevar pavadīt". Un tādu kalambūru Zahoderam ir daudz; pateicoties tiem, tiek saglabāts Kerola pasakas izsmalcināti dīvainais gars.

Zahodera tulkojums, kas tika publicēts 1971.-1972. gadā žurnālā "Pionieris", tika ilustrēts ar lieliskām Viktora Aleksandroviča Čižikova zīmējumiem. Šajā izdevumā tie ir sniegti krāsā. Čižikova izcils talants piešķir Kerola stāstam papildu krāsas. Alise un gandrīz visi pārējie pasakas varoņi, atšķirībā no klasiskajiem Tenīla zīmējumiem, bieži smaida. Čižikovs pastāvīgi atbalsta Zahoderu. Piemēram, viņš attēlo Zivju Delikatesi kā stēru ar tukšu ikru bundžu uz galvas. Viņa zīmējumos stundas plānā zīmēšana, pateicoties pārsistai burtam, pārvēršas par griešanu, bet stāsts - par histēriju. Patīkami, kad divi talanti strādā pie grāmatas kopā. Priecīgu lasīšanu!