Visvarenais

"Augstākais" (1948) ir viena no 20. gadsimta dižākajiem domātājiem Morisa Blanšo (1907–2003) vērienīgākais un vienlaikus noslēpumainākais darbs. Šajā, pēdējā romānā (vēlāk viņš atteicās no garās formas, lai dotu priekšroku saspiestākiem spekulatīviem stāstiem), kritiķi sliecas saskatīt dažādas filozofiskas tēmas... (vēstures beigas un Absolūtās zināšanas uzvara, Dieva nāve, Dasein eksistenciālās rūpes, nāve kā literārā vārda garants) un literārās paradigmas (politiska brošūra, apokaliptiska distopija, kafkiska līdzība), taču visas šīs konstrukcijas, kas turpinās līdz pat šai dienai, acīmredzami izrādās tikai teksta redukcijas, kas principiāli nav sadalāmas spekulatīvos konstrukcijās. Romānam, kas sarakstīts Otrā pasaules kara izraisīto satricinājumu iespaidā, negaidītu aktualitāti piešķir fakts, ka darbība risinās uz sociālo kataklizmu fona, ko ideāli stabilā totalitārā valstī izprovocējusi monstruoza epidēmija, ko mūsdienās mēs sauktu par pandēmiju. "Ja esmu uzrakstījis dažas grāmatas, tas ir tikai tāpēc, ka cerēju ar grāmatām visam tam pielikt punktu. Ja viņš rakstīja romānus, tad tie radās brīdī, kad vārdi sāka atkāpties patiesības priekšā." Moriss Blanšo “Ieejot Blanšo prozā, tiek ieieta neuzticamā pasaulē, kas aizstāv savu brīvību no mimēzes komforta un nomācošās pazīstamības.” Gilberts Sorentino romāns, filozofija, 20. gadsimta franču literatūra