Mūra kaķa dzīves uzskati

Ziemeļvācijā, senajā pilsētā Bambergā, laukumā pie vietējā teātra stāv neparasts piemineklis. Cilvēks ar augstu cepuri vienā rokā tur manuskriptu lapas, bet ar otro roku balsta pie pleca apaļīgu kaķi. Mīļotāji Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa radošuma pamatoti uzskata, ka šis vācu... kaķis ir slavenāks nekā viņa franču brālis, kurš nēsāja zābakus. Hofmans sāka rakstīt «Mūra kaķa dzīves uzskatus» 1819. gadā. Drīz sākās darba pie šīs neparastās dilogijas otrā sējuma, tomēr pats Mūrs nesagaidīja savu memuāru publikāciju. Viņš nomira 1820. gada novembrī, būdams tikai četrus gadus vecs. Hofmans savā darba beigās ar skumjām paziņoja par šī «saprātīgā, augsti izglītotā, filozofiskā un dzejiskā kaķa» nāvi. It kā no viņa vārdiem rakstītie «Dzīves uzskati» rakstnieks vēlāk uzskatīja par vienu no saviem radošajiem sasniegumiem.

Šajā satīriskajā romānā, kas šajā izdevumā rotāts ar vācu mākslinieku Ernsta Libermana un Valtera Vellenšteina zīmējumiem, Hofmaņa mīļotais kaķis piedzīvo mīlas piedzīvojumus, pievēršas filozofiskām pārdomām par dzīvi un nodarbojas ar dzejas rakstīšanu. Tajā pašā laikā kaķa manuskripta melnrakstos ir drukāts talantīgā komponista Johana Kreislara dzīves apraksts, un fragmenti no viņa biogrāfijas laiku pa laikam pārtrauc Mūra atklājumus. Kreislars pie Hofmaņa ceļo no viena princa galma uz otru, lai «ilgāk turpinātu savu eksistences pavedienu». Šajā tēlā ir daudz autobiogrāfiska, jo gandrīz visu savu dzīvi Hofmans centās aizbēgt no viņam ienīstamā juridiskā dienesta, kas tomēr nodrošināja viņam iztiku. Ilgus gadus Hofmans dzīvoja dubultu dzīvi. Dienā viņš vilkās garlaicīgā pilsoņa eksistencē, kuram bija jāapmeklē oficiālas sanāksmes, bet vakaros un naktīs izlieta uz papīra fantastiskas sižetus, kas virmoja viņa galvā. Kreislars viņam nav nejauši mūziķis, jo Hofmans jaunībā bija ērģelnieka māceklis, bet vēlāk kļuva par diriģentu un pats komponēja mūziku, tostarp baznīcas mūziku.

Piemineklis Hofmanam uzstādīts Bambergā nav nejauši. Tieši šajā pilsētā 1808. gadā rakstnieks strādāja par kapelmeistaru vietējā teātrī. Tajā viņš izmēģināja sevi kā dekoratoru, dramaturgu un režisoru, tomēr liktenis neatlaidīgi neļāva Hofmanam kļūt par brīvu mākslinieku un atbrīvoties no nepieciešamības vilkt dienesta nastu. Tikai dzīves beigās, kļūstot par pazīstamu literātu, Hofmans ieguva ilgi gaidīto brīvību. Saspringtā eksistence ietekmēja rakstnieka veselību. Viņš agri aizgāja no dzīves, nomirstot 1822. gadā 46 gadu vecumā.