Pazaudēto lietu katalogs

Pasaules vēsture ir pilna ar lietām, kas ir pazaudētas - neapzināti iznīcinātas vai zaudētas laika gaitā. Savā grāmatā Judīte Šalanskā cenšas aptvert to, ko atstāj aiz sevis pazaudētais: eho un izdzēsti pēdas, baumas un leģendas, aizmirstības pazīmes un fantoma sāpes.... Kaspāra Dāvida Frīdriha glezna, tīģera skats, villa Romā, grieķu mīlas dzeja, sala Klusajā okeānā - šis pēc definīcijas nepilnīgais pazaudēto un izzudušo katalogs kļūst par šķirstu divpadsmit stāstiem, kas atklāj savu naratīvo spēku tur, kur parastā tradīcija nespēj tikt galā. Galvenie šo stāstu varoņi ir cilvēki vai viņu gari, kas cīnās ar ātrumu: vecais vīrs, kurš glabā cilvēces zināšanas savā dārzā Tičīnā, drupu mākslinieks, kurš rada pagātni tādu, kāda tā nekad nav bijusi, novecojusī Greita Gārbo, kura klīst pa Manhetenu, minot, kad tieši viņa varēja nomirt, un rakstniece Judīte Šalanskā, kas izseko VDR vēstures pēdas savā tukšajā bērnībā.

Šī grāmata, Vilhelma Raabes balvas ieguvēja, Starptautiskā Bukera fināliste, ir saņēmusi atzinību no daudziem kritiķiem visā pasaulē, jo tā liecina par to, ka atšķirība starp klātbūtni un prombūtni var būt niecīga, kamēr pastāv atmiņa un literatūra, kas ļauj sajust, cik tuvu viens otram ir saglabāšana un iznīcināšana, zaudējums un radīšana.