MINI: Echo griešanās

Vienā no saviem uzstāšanās brīžiem Dina Rubina atzina, ka sākotnēji izbraukšana uz Izraēlu tika uztverta nevis kā repatriācija, bet kā emigrācija – tas ir, kad ar cirvi pa galvu, ar cirvi pa kaklu, harakiri… No izmisuma glāba jaunība un izpratne,... ka tālāk nav nekas – ne priekšā, ne aiz muguras, ne pa sāniem – un ir jāiztur, jābūt stiprai. Bet pakāpeniski dzīve sakārtojas. Izraēla kļūst par mājām, bērnu mājām, ģimenes mājām. Ar citu sajūtu 2000. gadā Dina Rubina ierodas Maskavā, kur vada kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļu Izraēlas organizācijā Sochnut, kas īsteno kultūras un izglītojošas programmas. Tieši šajā periodā Rubina pievēršas lielajai formai, aktīvi raksta stāstus, romānus, ceļojumu esejas. Tiek izkopta mazās prozas meistarība: tiek slīpēti mirdzumi, kas izkaisīti pa ikdienas dzīvi; daudzbalsība, polifonija kļūst par neatņemamu stāsta un romāna atribūtu. Krievijā aktīvi tiek publicēti jauni Rubinas darbi un pārizdoti iepriekš radītie. Sākas īsts rakstnieka Renesanse.