Hana pūķa fakultātei

Tomēr mana dzīve kādā ziņā ir īsts brīnums! Kad es atklāju zvīņas uz savām rokām, ierastā provincēlo rokdarbu meistara ikdiena uz visiem laikiem palika pagātnē. Es aizbraucu uz pilsētu, iestājos, lai arī ar krāpšanu, pūķa fakultātē un kļuvu par studentu.... Tā bija pilna bīstamības un piedzīvojumu dzīve. Sākumā es traki baidījos, ka atklāsies mana krāpšana un mani vienkārši izmetīs no studijām. Pēc tam es saskāros ar rektoru, bet iznācu kā uzvarētāja un ieguvēja noteiktu summu zeltā. Es meklēju savu īsto tēvu, uzzināju patiesību par savu patieso dabu un par to, ka es patiesībā neesmu pūķis. Bet Lielā Čūska vārds man vairs nav tukša skaņa. Beidzot satiku mīlestību savā dzīvē. Cēlais eirs, Sats no Dikranu dzimtas, īsts pūķis, mīlēja mani un bija gatavs palikt ar mani, neskatoties ne uz ko. Es arī gribēju iet viņam līdzi pat uz pasaules malu. Bet viņa vecāki... Teiksim tā, viņi nebija gatavi pieņemt savā ģimenē meiteni ar apšaubāmu izcelsmi bez ne mazākās pūķa asins savās vēnās. Es jūtu, kā apkārt man vijas intrigas, to aplis sašaurinās arvien ciešāk. Man šķiet, ka pat vēlas mani izdot par nemīlētu. Nu, Lorka, kur mūsu neiznīcināja! Atkal būs jācīnās par savu laimi!