Saspiedusi rokas zem tumšā vualja

Dzejā Sudraba laikmetā Anna Ahmatova ir unikāls fenomens. Noslēpums viņas radošumā slēpjas spējā nojaust laika intonāciju un nodot to tik precīzi un caurstrāvojoši, ka apstājas sirds un pārtrūkst elpa. Iedziļinieties "Dzejā bez varoņa", kas tika radīta ceturtdaļgadsimta garumā, "Rekvijam", atklājiet... "Ziemeļu elegijas". Bet šī augstā latiņa tika noteikta agrāk, viņas dzejolī par mūžīgajām tēmām – dzīvību, nāvi un mīlestību – "Mēs visi esam šeit bāriņi, netikles…", "Pēdējās tikšanās dziesma", "Es iemācījos vienkārši gudri dzīvot…", "Man bija balss…" un daudzos citos. Atminēt ahmatoviskos jēdzienus, atšifrēt viņas rindas, saprast, kas un kas stāv aiz tām – ir aizraujoša nodarbe, kas ved pie atklājumiem. Tam veltījusi sevi arī slavenā aktrise Alla Demidova, kura sastādījusi īstu krājumu un uzrakstījusi tam ievadu.