Tētis Kosi-Kosa

Romānā «Tētis Kosi-Kosa» amerikāņu rakstnieces Džīnas Vebsteres galvenā varone — jauna meitene, audzēkne patversmē; vēstulēs savam aizbildnim viņa stāsta par savu dzīvi, sapņiem, bēdām un priekiem, draudzību un mīlestību. Rakstniece pārcēlusi uz grāmatas lapām daudz ko no savas dzīves. Teksts,... kas vairākkārt ekranizēts, ir tulkots no Elenas Beljakovas. Grāmatu rotā jautri zīmējumi pašas rakstnieces, kā arī amerikāņu mākslinieka Džona Rī Nila ilustrācijas, kurš noformējis pirmās Frenka Bauma grāmatas par burvju zemi Oz.
Džīna Vebstere nodzīvoja īsu, bet spilgtu dzīvi. Nākamā rakstniece piedzimusi 1876. gadā nelielā amerikāņu pilsētiņā Fredonijā. Pirmajos, visnozīmīgākajos jebkuram bērnam gados meiteni ieskāva sievietes ar diezgan progresīvām sociālām nostādnēm. Džīnas vecmāmiņa cīnījās par melnādaino tiesībām un par sieviešu vēlēšanu tiesību piešķiršanu, bet vecvecmāmiņa bija atturības aizstāve. Enija, meitenes māte, bieži apsprieda literāros jaunumus ar savu vīru Čārlzu, kurš nodarbojās ar Marka Tvena darbu izdošanu; Enija bija ar viņu tālā radniecībā. Dažus gadus visi šīs ģimenes locekļi dzīvoja zem viena jumta. Tā kā nākamās rakstnieces tēva lietas sākumā gāja labi, viņš pārcēlās ar sievu un meitu uz Ņujorku, iegādājoties arī vasaras māju Longailendā. Džinas acu priekšā piepildījās «amerikāņu sapnis». Nav brīnums, ka daudzas vēlāk viņas izdomātās varones dzīvē ieņēma diezgan aktīvu neatkarīgu pozīciju un izcēlās ar mūsdienīgiem uzskatiem par dzīvi. 1897. gadā Džīna sāka apmeklēt pirmo augstskolu sievietēm ASV — koledžu, kuru 1861. gadā dibinājis Metjū Vasars. Tajā īpaša uzmanība tika pievērsta literatūrai, ekonomikai un socioloģijai. Jaunie dzīves iespaidi bija tik spilgti, ka Džīna nolēma tos pierakstīt. Viņas literārie mēģinājumi bija nelieli raksti un dzejoļi, kas tika publicēti studentu žurnālos. 1901. gadā iznāca pirmā Vebsteres grāmata — «Patija koledžā». Pēc tam Džīna ar apbrīnojamu regularitāti izdeva pa grāmatai gandrīz katru gadu, tomēr īsts panākums viņai pienāca tikai 1912. gadā pēc viņas romāna par Džudiju Abbotu, mūsdienu Pelnrušķīti, patversmes audzēkni, un par viņas noslēpumaino garo aizbildni, kura tēls galvenās varones prātā saplūda ar priekšstatu par pļaujas zirnekli. Pēdējais Vebsteres darbs, kas nomira 1916. gadā no pēcdzemdību sepses, bija romāns «Dārgais ienaidnieks».