Šagrenes āda

«Šagrenes āda» — vēl viens romāns no «Parīzes dzīves ainas» lielā cikla «Cilvēka komēdija», ko uzrakstījis O. de Balzaks 1830-1831.gadā. Autors zīmē vienkārša cilvēka dzīves ainu, kura liktenis ir savijies ar seno mistisko talismanu noslēpumainajā Austrumā.
Ilustrācijas romānam radījis franču mākslinieks... 19. gadsimtā Šarls Uards. Viņa darbi izceļ sociālo ievirzi šajā darbā. Ar Balzaka vieglo roku izteiciens «šagrenes āda» ir kļuvis par izteicienu. Tā var nosaukt jebkuru svarīgu resursu, kas ātri un neatgriezeniski izzūd. Piemēram, tas var būt laiks, iespējas vai finanses. Šagreni sauc par labi apstrādātu mīksto kazas vai aitu ādu ar raksturīgu raupju virsmu. Romānā Balzaka «Šagrenes āda» šādas šagrenes gabals spēlē mistiska un varena talismana lomu, kuru galvenais varonis Rafaels de Valentēns iegādājas antikvārajā veikalā. Jaunais cilvēks ir gatavs no hroniskas naudas trūkuma izdarīt pašnāvību, bet talismans izglābj nelaimīgo, jo šī āda spēj piepildīt jebkuras sava īpašnieka vēlmes. Par to liecina noslēpumainā uzraksts uz tās, kas, pēc antikvāra domām, ir uzrakstīta sanskritā. Tomēr par katru piepildīto sapni ir jāmaksā. Āda, kas simbolizē sava īpašnieka dzīvi, katru reizi neizbēgami saraujas. Plašajā ciklā «Cilvēka komēdija», kuru Balzaks sāka rakstīt, pārkāpjot trīsdesmit gadu robežu, romāns «Šagrenes āda» ir attiecināts uz «Filozofiskajiem studijām». Neparastais mistiskais romāna sižets ļāva rakstniekam pārdomāt arī cilvēku slēptās vēlmes un cenu, ko bieži nākas maksāt par to īstenošanu dzīvē. Interesanti, ka pirmajā romāna izdevumā, kas iznāca 1831. gadā, Balzaks sniedza maģiskā uzraksta saturu tikai franču valodā. Tam bija trīsstūra forma, kas sākās ar rindiņu «Piederot man, tu piederēsi visam…». Uzrakstā bija bez artikuliem 45 vārdi un 237 burti. «Oriģināls» uzraksta parādījās tikai 1838. gada izdevumā, bet tas nebija uzrakstīts sanskritā, bet arābu valodā. Pārvērst Balzaka izdomāto maģisko tekstu palīdzēja izcils Austrijas orients pētnieks barons Jozefs fon Hammers-Purgštāls. Viņa ierakstā bija izdarīta piezīme, ko sastādītāji pieņēma par burtu. Vēl vienā ātri uzrakstītā vārdā viņi ievietoja vietā sākotnējā burta citu, ārēji līdzīgu, zaudējot frāzes jēgu. Rezultātā 1839. gada izdevumā arābu teksts tika reproducēts jau ar divām kļūdām. Vēlākajos romāna izdevumos, tostarp tā tulkojumos krievu un angļu valodā, maģiskajā formulā arābu valodā neprecizitātes tikai pieauga, un tikai šajā izdevumā tā tika reproducēta absolūti pareizi — pēc Hamera oriģinālā ieraksta.