Zīlītes ligzda

Romāns-ilūzija, kurā realitāte, patiesās un iedomātās atmiņas spēlē dīvainu spēli ar lasītāju. Galvenais varonis, mēģinot piešķirt jēgu uzmācīgai ainai no bērnības, kas burtiski atdala viņu no neesamības, dosies dziļi pagātnes labirintā. Mēģinājumi atveidot savas dzīves notikumus novedīs viņu svārstīgajā simbolu... pasaulē, kur realitāte nav atdalāma no fantāzijām, bet fantāzijas no sapņiem, ziņām, reklāmām un miljoniem lapu sociālajos tīklos.
 
Atmiņa veikli sajauc kārtis, izceļot mani gan labākā, gan sliktākā gaismā attiecībā pret realitāti. Mazais rēta uz meitenes pieres iedveš uzticību un dziļu cieņu, un neviens no mums, nevēloties izskatīties muļķīgi, nepārjautā, ko nozīmē viņas frāze. Kā parasti, mēs piekrītam, it kā tas būtu tik acīmredzami, ka vienīgais, kas trūka šai domai, bija tikt izteiktai skaļi. Pēc tam seko nozīmīga klusēšana, kuras laikā viena nepaklausīga pelēka šķipsna, izsista no neizsukāta bobu, slīd pa deguna vasaras raibumiem; šķipsna smejas, meitene smejas un ar spēku met ligzdu tālāk. Viņa to dara atkal un atkal, un es, atgriežoties pie šī brīža, neko nesaprotu un nevaru izkļūt ārpus redzētā un izdarītā. Es atkal rāpos pa zemi gar zemu koka žogu, gar dzīvo žogu, gar visiem aroniju krūmiem uz planētas, ilgi ilgi rāpos, kamēr ceļgali netiek nodiluši līdz kādiem plēvēm, bet es nevaru apstāties, jo es jau rāpos, un tas nozīmē, ka man nav citas izvēles.
 
Tikai nepārvaramā tieksme pēc mīlestības neļaus viņam padoties, neskatoties uz ārējām šķēršļiem patologa anatomā, uz kura galda viņš sevi atklās. Tomēr arī šeit viss izrādīsies ne tik viennozīmīgi. Katra romāna nodaļa tiecas uz patstāvību, un tajā pašā laikā kopā tās veido vienotu audumu.
 
Kā dīvaini, ka mani vispār izgrieza gabalos. Vai tā vispār dara? Vai šajā procedūrā ir kāda nepieciešamība? Vai galvenais mērķis bija banāla manas veseluma traucēšana? Šādā gadījumā kungs izpildītājs (?) kaut ko nav paredzējis: kas notiks, ja es izrādīšu neredzētas spējas uz reģenerāciju, un no manām pusēm un ceturtdaļām izaugs vesela personība, un "es" izklīdīs pa pasauli kā aitu bars vilku ādas?