Nelaime Nāves Kalnā

1880. gada vasarā grupas zinātnieku devās ekspedīcijā uz Kaukāzu, lai atrastu mītu par zelta raga aitu galvaskausu, kuru kādreiz medīja argonauti. Vietējie kalnieši brīdināja, ka galvaskausu glabā ala Nāves Kalnā, bet ikvienam, kurš tur ieies, gaida neizbēgama bojāeja. Zinātnieki tikai... pasmējās par veco cilvēku pārdabiskajām bailēm. Pārvarējuši neiedomājamus pārbaudījumus, viņi tomēr nonāca pie alas un - ak, brīnums! – patiešām tur bija galvaskausu ar zelta ragiem.
Un tad sākās kaut kas neizskaidrojams. Viens pēc otra sāka mirt ekspedīcijas dalībnieki. Pirmais upuris – ģeologs. Viņš vienkārši nepamodās, un uz viņa kakla atrada brūci — plānu un taisnu, it kā pa kaklu būtu skrējis asais spārnu nags. Pēc tam botāniķis devās kalnos pēc augiem herbārijam un neatgriezās - viņu apraka noslīkušā lavīna. Jau pie Tiflis strauji pasliktinājās zoologa pašsajūta, kurš vakarā aizgāja... Brīnumainā kārtā izdzīvojušais pētnieks Makars, atgriezies Maskavā, nekavējoties vērsās pēc palīdzības pie privātā detektīva Marmeladova…