Sirds parmai

XV gadsimts pēc Kristus dzimšanas, gandrīz septiņi tūkstoši gadu kopš pasaules radīšanas... Maskavas kņaziste, nostiprinoties, pievēršas kaimiņu bagātībām, tuvām un tālām. Krievija lēnām virzās uz Uralu. Bet Uralā — nav mežonīgu tautu, Uralā — ir meža pagānu kņazistes, senā taigas... pasaule, brīnišķīga un šausmīga svešiniekiem. Šeit netic glābšanai taisnīgās dvēseles, šeit lūdz bargajiem likteņa dieviem. Vai pareizticīgais krusts uzveiks meža ļaunumu mūžīgajā parmai — skujkoku okeānā? Vai šo drūmo visumu iekaros svešinieks Jēzus Kristus? Vai šejienieši kļūs par krieviem? Un vai krievi kļūs par šejieniešiem? Romāns, ko sarakstījis Aleksejs Ivanovs, «Sirds parmai» par to, kā cilvēki un tautas, atrodot dzimteni, atrod likteni.