Pieraksti vecmātei. Grūta nasta

Kādu darbu var strādāt sieviete, ja viņas uzvārds nozīmē "bīstamība"? Nē, ne policiste un ne specaģente. Viņa ir vecmāte.

Lia Hēzarda ne uzreiz noteica savu profesiju, bet pēc veiksmīgas precēšanās un divu meitu piedzimšanas nolēma kļūt par vecmāti. Sākumā naivi domājot,... ka kopā ar savām pacientēm priecāsies par jaunas dzīvības piedzimšanu, rūpēsies par priecīgām un apmierinātām nākamajām māmiņām, bet pēc tam ņemsies ar viņu apaļvaidzīgajiem zīdaiņiem, viņa ātri saprata, ka patiesībā vecmātes darbs ir ļoti tālu no šīs idilliskās ainas.
Dzemdības notiek dažādi. Neparedzētas situācijas rodas pastāvīgi. Dzemdību nodaļās trūkst personāla, vecmātes mūžīgi pārsniedz darba stundas un neguļ, uz viņām gulstas milzīga atbildība, un daudzas to neiztur. Tomēr autore nav no tādām.
Viņa nāk palīgā visgrūtākajās situācijās. Cenšas izdarīt visu, kas viņas spēkos. Sirsnīgi līdzjūtīgi izturas pret savām pacientēm, kā dēļ bieži cieš pati, bet līdz šim viņai nav izdevies apaugt ar vienaldzības bruņām, kas viņas darbā ļoti noderētu.
Saistoša grāmata, stāstīta no pirmās personas: par britu dzemdību palīdzības sistēmu, klīniskajiem gadījumiem un dzīves stāstiem, kas var būt daudz aizraujošāki par jebkuru izdomājumu.