Kā cieta tērauds

Romāna «Kā cieta tērauds» notikumi, tās galvenais varonis Pāvels Korčagins un pats rakstnieks Nikolajs Ostrovskis, kurš grāmatā atspoguļoja savu tik īso un tik spilgto dzīvi, cieši asociējas ar varonību un nesalaužamu garu. Cik daudziem cilvēkiem vārdi par dzīvi, kas «tiek... dota tikai vienu reizi», un cilvēka vietu tajā kļuva ne tikai par spārnotu frāzi, bet par īstu ceļvedi liktenī. «Lūk, acīmredzams pierādījums, ka svētos rada ne tikai reliģija», — teica, apmeklējot aklo, pie gultas piesieto N. Ostrovsku, franču literatūras klasika Andrē Žids. «Naglas būtu jādara no šiem cilvēkiem…» 1960. gadu sākumā izdevniecība «Jaunā gvarde» pasūtīja Savvam Brodskim ilustrēt grāmatu sēriju, kas tika gatavota V. I. Ļeņina simtgadei; romāns «Kā cieta tērauds» tika iekļauts tajā. Pats mākslinieks nosauca sēriju par «Revolucionāro romantiku dažādās laikmetos»: papildus N. Ostrovska romānam tajā iekļāvās «Ovods» E. Voņiča, «Spartaks» R. Džovanjoli un «Stāsts par īstu cilvēku» B. Poleva. Brodskis tos ilustrēja kā darbus, ko izlasījuši viņa laikabiedri, kuri spēja gūt no šīm grāmatām to, kas viņiem visvairāk ir vērtīgs. Attēlojot Ostrovska romāna varoņus, mākslinieks akcentēja viņu aktīvo dzīves pozīciju; atsakoties no otršķirīgā, viņš centās atklāt varoņos galveno, pietiekami skopi izmantojot izteiksmes līdzekļus. Darbi iznāca ar jēgu bagātiem, monumentāliem, kas tuvināja tos «stingra stila» padomju vizuālajā mākslā 1960. gados.