Ceļotājs un viņa ēna

Fridrihs Nīče (1844–1900) — izcils vācu domātājs, kura radošā darbība atstājusi dziļu nospiedumu 20. gadsimta literatūrā un filozofijā. «Tā runāja Zaratustra», «Aiz labā un ļaunā», «Elku kritums», «Griba pēc varas» — šie un citi darbi nostiprinājuši Nīčei skandalozu slavu kā... cilvēkam, kurš apgāž vispāratzītās autoritātes. Ar viņam raksturīgo paradoksālo domāšanu, dziļo psiholoģisko analīzi, aizraujošo un spilgto rakstīšanas stilu Nīče atmasko morālos aizspriedumus visā Eiropas kultūrā. Šajā izdevumā ir iekļauti darbi «Par vēstures lietderību un kaitīgumu dzīvei» (1874) un «Ceļotājs un viņa ēna» (1879), kuri nākamajos izdevumos tika iekļauti autora papildu sējumos grāmatai «Cilvēcisks, pārāk cilvēcīgs». Savas idejas filozofs izsaka spožos aforismos, kuros, pēc A. Bēlo vārdiem, ir koncentrēta virkni domu, virkni pārdzīvojumu, kas ietērpti neuzmanīgā formā, tajos Nīče, tieši kā gudrais, kas ceļo inkognito, apjucina naivo ceļabiedru, un tas nezina, vai tam ir darīšana ar traku, jokus vai pravieti.