Es tevi izdomāju

Aleksai bija tikai septiņi gadi, kad viņa sastapa Zilacainu. Zēns kļuva par viņas pirmo draugu un… palīgu noziegumā! Stāvot pie akvārija ar omāriem, Aleksa negaidīti saprata, ka dzird viņu čalošanu. Viņi lūdza brīvību, un Aleksa viņiem to deva. Kāds bija... viņas pārsteigums, kad viņai paziņoja, ka omāri nerunā, un Zilacainais neeksistē.
Pagāja desmit gadi. Katru dienu Aleksa sāka atgādināt amerikāņu kalniņus: vispirms kāpums, tad – straujš kritums. Viņa dzīvoja parastu dzīvi, bet joprojām šaubījās par visu, ko redzēja. Draugi, paziņas, skolotāji varēja būt tikai izdomājums, viņas prāta spēle. Aleksa cerēja, ka jaunajā skolā viss mainīsies, bet notika neticams – viņa atkal sastapa Zilacaino. Un ne tikai sastapa, bet arī patiesi iemīlējās. Un tagad viņai būs visgrūtāk atbildēt uz galveno jautājumu – vai viņš ir īsts vai nē.