Zinātne par loģiku

Trīs grāmatas, vai trīs mācības — par esamību, būtību un jēdzienu — veido filozofiskās sistēmas pamatu Georga Vilhelma Frīdriha Hegela 1770–1831, kas ieguva formu 1812–1816. gadā. Pirmo reizi darbs tika izdots divos sējumos: Objektīvā loģika pirmajās divās grāmatās un Subjektīvā... loģika pēdējā grāmatā. Tas ir viens no ietekmīgākajiem filozofiskajiem darbiem Jaunajos laikos, kas daļēji spēlēja lomu neomarksisma, filozofiskās hermeneitikas un dialektiskā materiālisma veidošanā. Tulkojumu krievu valodā veica filozofijas zinātņu doktors un pārliecināts marksists Boriss Grigorjevičs Stolpners 1871–1937. Viņš izmantoja ne tikai vienu izdevumu, bet strādāja uzreiz ar visiem, pievēršot īpašu uzmanību pirmajam dzīves laikā izdotajam. XX gadsimta sākumā atsauksmēs par jauno Zinātnes par loģiku tulkojumu tika rakstīts, ka tulkotājam izdevās nodot vārdu nozīmju plūsmu, piedāvājot visprecīzākās formulācijas Hegela idejām.