Persiešu iznīcināšana

”Kādā brīdī mūsu vārdi, mūsu domas par kultūru un literatūru, krievu un pasaules, šie bezgalīgie citāti, šie sapratnes mēģinājumi — sāka prasīt iznākumu; bija laiks pārcelt mūsu sarunas uz papīra. Vienojāmies rakstīt dialogus. Ne esejas, ne rakstus, bet tieši dialogus... — par visu pasaulē, kas šķiet nepieciešams, svarīgs. Un tā, dzerot tēju ar timiānu, mēs visu pārrunājām, galva pie galvas, veidojām scenārijus, klīdam pa takām un stūriem krievu valodā, un ne tikai…” Asprātīgajās, smalkajās, spožajās sarunās rakstnieces Tatjanas Tolstoj un kinokritiķa, eseista, kultūras figūras undergroundā Aleksandra Timofejeva viegli un dabiski notiek pārejas no Stenķa Razina — uz Buniņu, bet no Puškina un Čehova — uz svinību dziesmām, tajās atmiņas par skarbo deviņdesmito gadu ikdienu saplūst ar stāstu par strēlnieku sacelšanos 1682. gadā un Pētera I bēgšanu uz Trīsvienību 1689. gadā, šeit satikās Austrumi un Rietumi, Eros un Tanatoss, ēdiens un miesiskums, bet Jesenins un Vysockis kaimiņo ar Prigovu un “Dau” Hržanovska... Grāmatā iekļauti arī draugu un tuvāko Timofejeva teksti: Tatjana Moskvin, Sergejs Nikolajevičs, Lev Lurje, Jurijs Saprīkins, Ivans Davīdovs, Aleksejs Zimins, Olga Tobreļuts, Dmitrijs Oļšanskis, Andrejs Plahovs, Dmitrijs Vodenikovs, Elena Posvjatovska, Elena Veseļā un daudzi citi atcerējās, “kāds bija Šura”.