Aromāts aizgājušo laiku

Kad žurnāliste Anastasija Tenjakova devās uz Sibīrijas sanatoriju, lai uzlabotu veselību, viņa nemaz neparedzēja, kādi pārbaudījumi viņu sagaida. Kādu noslēpumu glabā bērnības draudzene Valentīna Pavlovska? Kāpēc viņa sauc par savu radinieci meža vientuļnieci Lukeriju Popovu? Kas ir Katrīna Maksinova? Kāpēc... portretu Anastasijai nolēma uzzīmēt franču mākslinieks Pjērs Odjēns? Nejaušības un likumsakarības - tas nav šahs un dambrete, kad figūras veic gājienus un nonāk gambitos un ceitnotos, jebkuru partiju var sākt no jauna. Dzīvē nav iespējams atspēlēt atpakaļ, nav iespējams sākt ar tīru lapu, bet pagātni ir jāatceras. Atmiņas rosina jūtas, un tu sāc labāk saprast sevi - kas tev ir nepieciešams, kas ir svarīgi, kas tevi ievaino, un bez kā var iztikt. Tās riņķo kā norautas lapas, papildinot izsistās pagātnes jauniem sīkumiem un epizodēm, tēliem un situācijām. Tās nav iespējams iznīcināt un uz visiem laikiem izdzēst.