Atdzimšana jūtu

Nav nekādu ceļu, kas ved uz laimi. Laime ir ceļš. Tā apgalvo Lao-Czi. Droši vien katram cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad viņam kļūst ļoti sāpīgi un vientuļi. Iespējams, ka visiem tas notiek atšķirīgi un pilnīgi neatkarīgi no tā, ko viņš... ir ieguvis un ko sasniedzis dzīvē. Pieņemu, ka tas ir pilnīgi normāls fizioloģisks process. Kā novītušas rudens lapas, kas krīt no koka. Šajā periodā ļoti gribas visu mainīt, sākt dzīvi no jauna. Doties ceļā - tur, kur saullēkts. Dažiem cilvēkiem tas izdodas. Uzkāpt par vienu pakāpienu augstāk, iegūt kaut ko jaunu. Diemžēl lielākajai daļai šāds smags stāvoklis vienkārši pāriet pats no sevis, kā sezonāla saaukstēšanās. Saka, ka laiks dziedē visu, bet tikai ne vēlmi - būt laimīgam. Un, galu galā, iznāk, ka visprātīgākais ir plašāk un biežāk smaidīt. Lai nejauši garāmgājēji domātu, ka stāvoklis (laime) ir pilnīgi sasniedzams. Bez šaubām, daži indivīdi sadusmosies vēl vairāk. Nav svarīgi - tās ir viņu personīgās problēmas.