Impērija. Č. 1

Cilvēks. Kas tad ir šis radījums? Kas mēs esam? Vai mēs esam vieni Visumā? Mums ir zināms tikai tas, ka, būdami vienīgais saprātīgais veids miljardu zvaigžņu telpā, cilvēce nav spējusi izdomāt neko labāku kā tērēt milzīgas summas, lai uzlabotu veidus,... kā iznīcināt līdzīgus. Kaut kādā veidā iekarošanā kosmosā mēs apstājāmies ne tikai pusceļā, bet drīzāk pašā tā sākumā, neskatoties uz to, ka mūsu Saules sistēmā mūs gaida bezgalīgas bagātības un neizsmeļami resursi, mēs nevaram tos izmantot. Analītiķi prognozē cilvēcei neapskaužamu likteni, pārpildījumu un badu. Ar katru dienu vietas uz Zemes kļūst arvien mazāk, resursi beidzas, kļūst grūtāk elpot. Un ko tad dara visa pasaules sabiedrība, lai uzlabotu situāciju? Neko. Valstis turpina cīnīties savā starpā par ietekmi un peļņu, kurina naidu un karus. Cilvēce ir kļuvusi līdzīga suņu baram, kas ir gatavi kož sev līdzīgajiem par žēlīgām drupatām no karaļa galda. Kas tad ir šis karalis? Kāpēc viņš tur cilvēci šādās apstākļos? Kāpēc viņš neļauj mums izlauzties uz Visuma plašumiem un mēs ierobežojamies tikai ar žēlīgām mēģinājumiem palaist satelītus ap Zemi? Diemžēl pat vismodernākie satelīti ir tikai kosmiskā atkrituma uzkrājums, kas agrāk vai vēlāk pārvērtīs mūsu planētu cietumā un neļaus to pamest. Kā ir iekārtotas valstis, kas tad ir patiesie cilvēku valdnieki?