Mirdzums un nabadzība kurtizānām

Pārkāpjot trīsdesmit gadu robežu, Balzaks uzsāka neticamu literāro projektu — atspoguļot savos romānos visas mūsdienu franču sabiedrības īpatnības. Viņš jau zināja, ka ir talantīgs, ka rakstīšana — ir viņa aicinājums, no kura viņš atteicās par labu juridiskajai karjerai, uz kuru... tik ļoti uzstāja viņa tēvs, vienkāršs zemnieks, kurš bija ieguvis naudu, pērkot zemes no revolūcijas nogalinātajiem aristokrātiem. Viņa darbus jau lasīja, palika tikai īstenot iecerēto dzīvē. Balzaks sāka strādāt kā nolādēts, pavadot pie rakstāmgalda 15-16 stundas dienā un rezultātā iznākot vairākiem lieliem romāniem gadā. Daudzi, kā pavedieni, kas saistīja lapas, bija saistīti ar caurviju varoņiem. Līdz daguerreotipiem palika vēl daži gadi, un tagad šķiet, ka rakstniekam gribējās rūpīgi, it kā fotokorespondentam, fiksēt uz papīra visus franču dzīves tipus, aprakstīt visas profesijas, visus cilvēku attiecību nianses. Tā dzima viņa lielais cikls «Cilvēka komēdija», kas ietvēra vairāk nekā deviņdesmit pabeigtu literāru darbu un vēl dažus desmitus nepabeigtu. Ciklā iekļauti tādi tagad visā pasaulē pazīstami romāni kā «Gobsecks», «Eugēnija Grānde» vai «Tēvs Gorio»… «Mirdzums un nabadzība kurtizānām» kļuva par vienu no vispazīstamākajiem romāniem šajā epopējā, kas veltīta Parīzes paražām deviņpadsmitā gadsimta vidū. Diemžēl rakstnieka dzīve izrādījās īsa. Kad Balzaks aizgāja no dzīves, viņam bija nedaudz vairāk par piecdesmit. Viņa bēru laikā Hju go skumji pamanīja: «Visi viņa darbi veido vienu grāmatu, dzīvu, mirdzošu un dziļu grāmatu, kurā dzīvo, kustas un darbojas briesmīgā, šausmīgā un tajā pašā laikā reālā mūsu mūsdienība… šī milzīgā un dīvainā radījuma autors bija no spēcīgas rakstnieku-revolucionāru šķiras».Slavenais Balzaka romāns šajā izdevumā ir rotāts ar vairāk nekā sešdesmit Parīzes grafiķa Šarla Uarda ilustrācijām. Tas parādījās gandrīz ceturtdaļgadsimtu pēc sava slavenā zemnieka nāves, tomēr starp šiem diviem māksliniekiem ir kāda saikne. Uards bija ātru skiču meistars. Sākot publicēt savus zīmējumus franču laikrakstos, viņš ātri ieguva talantīga zīmētāja reputāciju, kurš momentāli uztvēra pozas, emocijas, kustību. Pēc tam sākās darbs pie ilustrācijām lielajai literatūrai. Uards ilustrēja 40 Balzaka sējumus, atstājot pēc sevis daudzus zīmējumus par ātri plūstošo dzīvi. Par to liecina tādu viņa sēriju nosaukumi kā «Ņujorka, kādu es to redzēju», «Berlīne, kādu es to redzēju» un citi tamlīdzīgi.«Mirdzums un nabadzība kurtizānām» — viena no «Parīzes dzīves ainām» lielā cikla «Cilvēka komēdija», ko uzrakstījis O. de Balzaks 1838-1847.gadā. Autors-humanists zīmē ainas no mūsdienu franču sabiedrības dzīves, pievēršot uzmanību nabadzīgāko iedzīvotāju stāvoklim. Ilustrācijas romānam radījis franču mākslinieks XIX gadsimtā Šarls Uards. Viņa darbi uzsver sociālo virzienu šajā darbā.