Balss ēterā. Stāsti, kas tika dzirdēti

Šie stāsti — par parasto dzīvi, tikai redzētu īpašā veidā. Tas ir skats no ikdienas — uz mūžību. Tā sakrita, ka Annu Leontjevu aicināja rakstīt un lasīt nelielus stāstus radio tieši tajā brīdī, kad briesmīgā autoavārijā gāja bojā viņas vīrs,... bet vecākais dēls zaudēja roku. Tad Dievs man deva kaut ko tādu, ka mani teksti sāka skanēt no iekšējā spriedzes. Un tos dzirdēja! Cilvēki no dažādām kārtām un profesijām — zinātnieki, režisori, taksisti — rakstīja, ka piedzīvoja neticamas emocijas, klausoties šos ļoti vienkāršos stāstus ēterā. Iespējams, tāpēc, ka tie — par tiem mirkļiem, kad it kā uzliesmo tumsā sērkociņa liesma — un gaismas plankumā tu redzi tieši to galveno, ko biji jāredz. Atļauts izplatīšanai Krievu Pareizticīgās Baznīcas Izdevējdarbības padomes IŠ R19-917-0644.