Čur es pirmais

Vienmēr un visā būt pirmajam – tas ir tik patīkami! Pirmajam noskriet līdz upītei, pirmajam noķert lielu zivi… Kas var būt labāks? Bet kā ar to, lai pirmajam lūgtu piedošanu pēc strīda ar draugu?
 
«Čur es pirmais!» – grāmata pašiem mazākajiem... lasītājiem par to, kā saglabāt draudzību.
 
Mežacūkas Boša un Moša ir seni draugi. Mazais Moša – kustīgs nemiernieks, nepagurstošs piedzīvojumu meklētājs. Viņš visā mīl būt pirmais. Lielais Boša – saimniecisks un prātīgs. Viņš prot cept garšīgas kūkas, izgatavot makšķeres un vienmēr ir gatavs palīdzēt mazajam Mošam, ja tam kaut kas neizdodas.
 
Reiz vasaras rītā draugi devās makšķerēt un strīdējās par niekiem. Moša gribēja pirmais noķert vislielāko zivi, bet vietā tā izvilka no upes vecu zābaku. Bošu tas tik ļoti sasmīdināja, ka viņš gandrīz neplīsa no smiekliem. Moša sadusmojās un atriebībā izmeta Bošas makšķeri upē. Šeit nu bija Bošas kārta apvainoties. Neviens negribēja samierināties un lūgt piedošanu, katrs uzskatīja, ka vainīgs nav viņš.
 
Boša un Moša izklīda dažādos virzienos, cerot drīz atrast jaunus draugus. Tikai izrādījās, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Visi, ko Boša un Moša sastapa tajā dienā savā ceļā, draugiem nemaz nederēja. Vakarā abi mežacūkas jau rūgti nožēloja savu muļķīgo strīdu un sapņoja atkal draudzēties kā agrāk. Viss, kas tam bija nepieciešams – lūgt viens otram piedošanu. Un viņi ar milzīgu prieku to izdarīja pie pirmās iespējas. Un mazais Moša īpaši priecājās par to, ka pirmais lūdza piedošanu – jo viņš ļoti mīlēja būt pirmais visā.