Tumsas inkubators

Ķermeņi parādījās ar mēneša starpību. Gandrīz vienā un tajā pašā vietā. Bez dokumentiem. Bez īpašām pazīmēm. Bez vardarbības pēdām. Nevienā datu bāzē tie neparādījās. It kā tie būtu nokrituši no nekurienes. Ekspertīze noteica — tās bija jaunas meitenes. Visām asinīs... atrada alkoholu milzīgā, neiespējamā daudzumā promilēs. Bet visdīvainākais — katra ķermeņa pakauša daļā palika punkcijas pēdas. Izskatās pēc sērijveida slepkavas darba. Privātais detektīvs Sergejs pieņēma šo lietu, jo biznesa sieviete Anna solīja viņam vienkārši fantastisku atlīdzību — savu grezno īpašumu īpašumā. Un pirmie viņa izmeklēšanas rezultāti parādīja, ka gandrīz visas upuri strādāja puslegālā surogātmātes firmā. Bet ne tas visvairāk pārsteidza detektīvu. Sergejs pēkšņi intuitīvi sajuta, ka pasūtītāja Anna sen pazīst slepkavu… «Patiesībā grāmata ir biedējoša. Nē, šeit nav kalnu ķermeņu, asiņu un šausmīgu slepkavību sīkumu. Tā ir biedējoša ar savu reālismu, jo viss, kas tajā aprakstīts, notiek mūsu dzīvē».