Tautu pavasaris

1848.-1849. gada notikumi ir ļoti vāji atspoguļoti mūsu valsts vēsturiskajā apziņā. Grūti teikt, vai viens no tūkstoš nejauši uz ielas aptaujātajiem cilvēkiem vispār kaut ko zina, piemēram, par to, kā dažus gadus pirms Krimas kara Krievijas armijas daļas cīnījās Ungārijā.... Jo īpaši - kāpēc viņi to darīja.
Savukārt eiropiešiem 1848.-1849. gads ir dzīvs un aktuāls. Francija, Vācija, Itālija, Ungārija, Horvātija, Čehija, Austrija, Dānija - visās šajās valstīs Tautu pavasaris atstāja milzīgu pēdu, kļūstot par pamatu beidzamajam nacionālā apziņas veidošanās posmam, cieši ieaustam valsts mitoloģijā.
Nevienā citā valstī, izņemot Franciju, spēki, kas tika aktivizēti 1848.-1849. gadā, neieguva uzvaru. Tomēr pēc Tautu pavasara Eiropa vairs nevarēja palikt tāda pati. Zaudējot tiešā cīņā, jaunas idejas, vērtības un attiecības izsēja tik daudz sēklu, ka visiem kļuva acīmredzams - ar nākamo ražas vilni neviens un nekādā veidā nevarēs tikt galā. Tautu pavasara notikumi atstāja milzīgu, un daļēji pat noteicošu ietekmi uz turpmāko Eiropas civilizācijas attīstību, noslēdzot pāreju no Vecā kārtības ar tās feodālajām paliekām uz jauno buržuāzisko demokrātisko sabiedrību. Un, attiecīgi, arī uz visu pasauli. Sākās pārveidojumi, kuru dēļ radās tie sociālie un valsts veidi, kas pastāvēs ar zināmām izmaiņām līdz pat Pirmajam Pasaules karam.
Šī grāmata būs interesanta visiem vēstures mīļotājiem, sniegs iespēju apgūt galvenos pagrieziena punktus revolūcijas-demokrātiskā un nacionālā kustību attīstībā Eiropā 19. gadsimta pirmajā pusē un vidū.