Ceļš uz dusmām. Kā Džordžs Millers radīja kultūru postapokaliptiskajai franšīzei

«Kad pasaule sabruka, katrs no mums sabruka savā veidā. Grūti teikt, kurš kļuva trakāks — es vai visi pārējie». — Maks Rokatanis Kad 1979. gadā nezināms austrāliešu režisors uzņēma savu pirmo pilnmetrāžas filmu «Trakais Maks», neviens nenojauta, ka tas ir... sākums lieliskajai franšīzei dieselpunk stilā. Džordžs Millers, imigrantu ģimenes izcelsmes, ārsts pēc izglītības, vienā mirklī kļuva slavens. Viņa pirmā «Trakais Maks» ar budžetu 300 tūkstoši dolāru iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā filma ar visaugstāko attiecību starp ražošanas izmaksām un peļņu, kas pārsniedz 100 miljonus dolāru. Šis apburošais rekords netika pārspēts gandrīz 20 gadus! Bet tad maz cilvēku zināja, cik daudz pūļu tas prasīja Milleram. Viņš vāca naudu filmēšanai burtiski no draugiem un radiniekiem, daži mākslinieki un filmēšanas grupas locekļi piekrita strādāt tikai par alus krūzi, bet Millers un viņa partneris Bairons Kenedijs miksēja skaņu tieši viesistabā. Šī grāmata nav tikai filmas hronika, bet stāsts par diviem varoņiem — ģeniālo Milleru un viņa trakāko Maksu. Patiesais atklājums labākajās postapokaliptiskā kino tradīcijās.