Pēdējā diena notiesātajam uz nāvi

Nāves kamerā gaida savu pēdējo dienu cilvēks, kurš lieliski zina: vairs nav uz ko cerēt. Bet pagaidām viņš vēl dzīvo. Domā. Jūt. Atceras… Viktors Igo, aktīvs nāves soda pretinieks, devās, augstāku mērķu labad, uz literāru mistifikāciju – 1829. gadā viņš... anonīmi publicēja nelielu stāstu "Pēdējā diena notiesātajam uz nāvi", izdodot to par īstu notiesātā dienasgrāmatu. Sekoja sensacionāls panākums, bet līdz ar to – tiklīdz tika atklāts autora vārds, – tikpat nebijusi Igo vajāšana presē… Tomēr apmelojošie vārdi ir sen aizmirsti, bet stāsts joprojām paliek viens no spēcīgākajiem darbiem cilvēka, pat noziedznieka, neatņemamās tiesības uz dzīvību aizstāvībai. Krājumā iekļauta arī luga "Ruy Blas", kas pieder pie Igo romantiskā radošā perioda.