Radio Martyn

Šeit bulvāri un ielas ir zaudējušas savus nosaukumus, bet cilvēki — iespēju uzticēties cits citam. Šeit valda pastāvīgas bailes un milzīgas kukaiņu masas. Martyn slēpjas atmiņās, izlasītās grāmatās, vecajās dziesmās un dzejā. Bet dzīve, kas, šķiet, ir pazudusi, atgādina par... sevi — ar dīvainu piezīmi, kas iemesta pastkastē, ar kaudzi vecu vēstuļu, kas nav nonākušas pie adresātiem, ar noslēpumainiem smaragda cilvēkiem, kas iekļūst propagandas radio ēterā, ar tikšanos ar neparastu meiteni… Un izrādās, ka pat šim mocītajam pasaulei ir iespēja izglābties. Filipa Dziadko romāns Radio Martyn ir līdzīgs kaleidoskopam, kur varoņi, citāti, detaļas savienojas savā starpā, lai radītu jaunu ainu — vai nu piedzīvojumu romāns, vai nu trilleris-antidutopija, vai nu mīlestības stāsts. Tā ir izcila darba, brīnišķīga grāmata. Ikvienam būs noderīgi ar to iepazīties. Otar Ioseliani Es jautāju Bobēbi un Anai, kāpēc viņi cenšas iekļūt ēterā. — Cilvēkiem tas viss jāuzzina, jāatzīst UUUU — bojājumu, zaudējumu un šausmu līmenis. Jāizprot, ka viņiem nav nekas svarīgāks par to, lai teiktu: “Es nevēlos izdzīvot, bet vēlos dzīvot” un “Es esmu vairāk nekā viens”. Viņi atgūs žēlumu un varonību. Viņi zaudēs bailes. Mēs vēlamies iekļūt pašos svarīgākajos sevī un viņos. — Vai jūs domājat, ka tas vispār notiks? — Mēs nezinām. — Un kad tas notiks? — Jebkurā mirklī. Tieši tagad, piemēram.