Upe bez krastiem

«Epils» - ceturtā grāmata, kas noslēdz lielā eksperimentālā romāna «Upe bez krastiem» publikāciju. Šis romāns ir revolūcija jūtīgajā uztverē, neatkārtojams parādība pasaules literatūrā 20. gadsimtā.
«Epils» (publicēts pēcnāves 1961. gadā) - fragmenta nepabeigtās trešās daļas «Upes bez krastiem», galvenā darba vācu... rakstnieka, kas tika radīts no 1935. līdz 1947. gadam Dānijas salā Bornholmā. Romāns ir atspoguļojums tās fragmentaritātes, ko Jans savas dzīves beigās uztvēra kā raksturīgu iezīmi visai savai darbībai: «Mana paša dzīve ir nepabeigtu vai nebeidzamu procesu virkne», - viņš rakstīja izdevējam Pēterim Zurkampam 1958. gada maijā.
Stāsta centrā par pieaugšanu ir tikšanās starp Nikolaju, ārlaulības dēlu komponista Gustava Aniasa Horna un Gemmas, un Ajaksa, viņa tēva slepkavas, kurš iznāk kā Horna draugs, Alfreda Tutaina. Šajā daļā notikumi, kas iepriekš daudzveidīgi izplatījās laikā un telpā, tiek aplūkoti no jauna skatupunkta.
Grāmata satur tulkotāja un filologa Tatjanas Baskakovas komentārus, kā arī detalizētu rakstu par romāna caurviju tēliem, papildinātu ar krāsainu ieliktni ar desmitiem mākslas darbu, kas palīdz saprast Janna radošumu.
««Upe bez krastiem» aicina pasauli, kas neeksistē, kas pastāv tikai mūsu sapņos un vēlmēs, mūsu priekšnojautās un mānijās, mūsu izmisumā un mūsu iedvesmojošajos uzplūdos. Jans izpilda pamatprasību jebkuram mākslinieciskajam darbam: viņš rada savu, tikai viņam piederošo pasauli iekšā un caur valodu. «Upe bez krastiem» ir arku pārklājums liktenim, monumentāla dzīves un nāves izpratne, un atbalsta stabi tajā tiek saukti par Veltību un Trūkumību. Vienīgais, kas var saglabāt zemes atspulgu, ir māksla». Uve Švaikerts
«Cilvēks... Es lūdzu likteni izrādīt viņam līdzjūtību, pat ja viņš būs sliktākais no atstumtajiem». Hans Henni Jans