Metamodernisms mūzikā un ap to

Grāmatā akadēmiskā mūzika pēdējo desmitgažu laikā tiek aplūkota caur metamodernisma koncepcijas prizmu: atgriešanās afektā mūzikā pārvēršas par atgriešanos tonalitātē un melodijā, postironija – par radikālu valodas vienkāršošanu un spēli ar banālo, bet oscilācija – par spīdīgu jaunas melanholijas un jaunas... eiforijas kristālu. Balstoties uz metamodernisma manifestu un virkni tekstu, kas kļuvuši par klasiku metamodernismā, autors izveido savu jēdzienu sistēmu, iekļaujot tajā Valentina Silvestrova mūziku un memu "D. Dobro", krievu filozofiju un VKontakte grupas, Martynova koncepciju "komponistu laika beigas" un Slavas KPSS tekstus.