Mīļotais ārsts

Es no viņa esmu sajucis prātā. Saslimu. Nevaru domāt par nevienu citu. Dienā un naktī tikai viņš ir manā redzeslokā. Viņš, smaidīgs. Viņš, komandē, kādas zāles vākt. Viņš, gatavojot savus dziedināšanas līdzekļus. Manā galvā tikai viņš! Un cik daudz es... nepretošos apsēstajai kaislībai, priekšā viņam nav iespējams noturēties. Viņai nācās iet uz daudzām lietām, lai izdzīvotu. Viņa domāja, ka spējusi nogalināt sevī sievieti. Ka spējusi kļūt par vīrieti. Dažus apģērba slāņus pietika, lai viņas ķermenis izskatītos kā vīrieša. Viss izdevās — citi viņā redzēja vīrieti. Viņa sevi tā arī juta. Bet tiklīdz atvērās slimnīcas durvis un viņš iegāja, nesdams ievainoto alķīmiķi, viss sabruka pelnos. No viņas pūlēm palika tikai pelni.