Zināšana no otra pasaules

Šausmīga ziņa! Žaklīna ir mirusi. Kamēr Hilberts bija komandējumā, viņa mīļās draudzenes dzīve strauji izsīka, it kā svece, un viņš par to neko nezināja. Neizārstējama slimība, ārsti izrādījās bezspēcīgi. Žaklīnas vīrs kā neviens cits saprata Hilberta jūtas, lai gan, iespējams,... bija greizsirdīgs. Viņš pastāstīja, ka viņu kremēja un apglabāja turpat, kur atdusējās viņas radinieki. Un maigi norādīja bēdīgajam jaunajam cilvēkam uz durvīm — atraitnim bija daudz darāmā saistībā ar Žaklīnas mantojuma noformēšanu. Ko Hilbertam atlika? Neierobežoti dzert, lai apslāpētu sāpes? Varbūt, jā. Kad pēkšņi viņš saņem pasta aploksni no Maincas no nezināmas vecas kundzes, un tajā ir sarakstīta piezīme ar Žaklīnas rokrakstu. Tikai dažas satraucošas frāzes: «Mana dzīvība ir briesmās. Es vēl esmu dzīva, jo neko viņiem nesaku. Bet viņi zina par manu noslēpumu... » Privātais detektīvs Maks Vunderlihs bez šaubām uzsāk šo lietu. Brīnišķīgs atmosfērisks detektīvs par veco labo Vāciju 90. gados, kad dzīve šķita bezrūpīga, jauka un mūžīga.