Leprārie. Lepras slimnīcas stāsts

Georgijs Ivanovičs Šilins 1896–1938 — padomju prozaiķis, Pirmā pasaules kara dalībnieks. Viņa pirmo grāmatu pozitīvi novērtēja Maksims Gorkijs, radošās darbības uzplaukums notika 20–30. gados pagājušajā gadsimtā, pēc tam autors uz ilgu laiku tika aizmirsts. Vispazīstamākais Georgija Šilina romāns — Leprārie.... Ienirt cīņā ar lepru, šo briesmīgo un mitoloģizēto slimību, rakstnieku lika personīgā stāsts: ierodoties uz laiku dzimtajā pilsētā, Šilins vēlējās apmeklēt veco draugu, tomēr uzzināja, ka viņš ir slims un ievietots lepras slimnīcā. Tā rakstnieks pirmo reizi nonāca slimnieku pagalmā un vairākas dienas pavadīja starp leprāriešiem. Vēlāk Šilins ne reizi vien apmeklēja lepras slimnīcas dažādās PSRS pilsētās, kā arī savam romānam pētīja pieejamo medicīnisko literatūru, konsultējās ar izciliem speciālistiem un pat piedalījās ārstu-leprologu kongresa darbā. Papildus nopietnai zinātniskajai bāzei romāns izceļas ar spilgtiem, dzīvotspējīgiem varoņu raksturiem: slimiem, kuru sabiedriskā dzīve ir pārtraukta, lai gan fiziski viņi turpina savu eksistenci, bieži jau bez cerības kādreiz pamest lepras slimnīcu; ārstiem, pašaizliedzīgi veltītiem zinātnei un savam darbam, atsakoties padoties vienai no senākajām cilvēcei zināmajām slimībām.