Misiņa galvas. Attēli no dabas

Kārtējā humoristisko stāstu krājumā klasika N.A. Leikina atklāj tipiskas tajā laikā tēmas. Tradicionālie svētki un veidi, kā tos svinēt, tostarp veidi, kā klāt galdu uz viesu rēķina, un patversmes bāreņu cienāšana uz muižnieku svētkiem — protams, par vienlīdzīgu izpriecu nevar... būt runas. Visur esošie tirgotāji, bez panākumiem mēģinot saprast izrāžu, baletu, cirku priekšnesumu nozīmi, bibliotēku veidošanas principus (uz svaru vai grāmatu apjomu), pilsētas jaunumu arhitektūras īpatnības — strūklakas un tiltus. Pēdējie īpaši satrauc: labāk braukt pa ledu, nekā pa tiltu, lai kas nenotiktu. Un vēl par bailēm: joprojām cilvēki baidās lidot ar lidmašīnām, bet 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā jau iepriekš raudāja par gaisa balonā pacelšanos, bet ceļotāji dzelzceļā vispār nav mainījušies. Tāpat ir biedējoši arī naktī uz ielām, līdzīgas aizraujošas pasakas stāsta par ārzemēm, un tikpat līdzīgi mūsdienu sludinājumi par pārdošanu uz vecām — kā arī tas, kas gaida pircējus uz vietas. Toties priecē, ka attieksme pret mākslinieku darbu lēnām, bet noteikti mainās uz labo pusi.