Zivju acs

Vienā skaistā dienā viens pircējs pastāstīja, ka viena zivs ne tikai atšķiras no otras ar ģenētisko kodu, tās atšķiras pat vairāk nekā cilvēki, tātad patiesībā starp dorādu un kādu citu zivi ir vairāk atšķirību nekā starp mani un pircēju. Tas,... ko es uzzināju, izsita mani no līdzsvara, man tiešām likās, ka visas zivs ir vienādas, un prātā nenāca, ka katra ir personība.
Kas notiek naktī milzīgajā tirdzniecības centrā? Kas slepeni lasa grāmatas? Un kāpēc mēs izmetam tik daudz labas pārtikas?
Šarlijam ir 24 gadi, viņš visu dienu pavada pie zivju letes lielveikalā: griež un iztīra svaigas zivs, dodas uz milzīgu atkritumu izgāztuvi, sazinās ar klientiem. Viņam patīk pārdevēja no sieru nodaļas un Emīls, kurš iepazīstina Šarliju ar lasīšanu. Kāds sauc Šarliju par autistu, bet viņa pasaules un cilvēku redzējums ir dziļāks un godīgāks nekā daudziem.
Reiz Emīls dalās ar Šarliju noslēpumā: viņš ir iekārtojies veikalā, lai uzņemtu reportāžu par to, cik daudz pārtikas nonāk atkritumos. Pakāpeniski Emīls un Šarlijs saprot, ka daudz kas dzīvē - attiecības, grāmatas un pat atkritumi - ir daudz sarežģītāks, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā.