Mūsdienu ebreju virtuve. Garšīgas variācijas mūžīgās klasikas: iedvesmas avots un sātīgas maltītes

Katram no mums ēdiens, kas rada komfortu, var nozīmēt kaut ko īpašu, bet nemainīgi tas izraisa asociācijas ar smaržām, skaņām un atmiņām, kas saistītas ar uzturēšanos mājās, virtuvē. Maniem ebreju draugiem no Sīrijas tas ir džibn ar spinātiem brokastīs darba... dienā, karsti, tikko cepti plācenīši ar puravu Rosh ha-Shanā, ebreju Jaunajā gadā, un kibbeh šabatā, proti, sestdienās. Maniem ebreju draugiem no Izraēlas tas ir ruletes ar šokolādi un lazdu riekstiem pie tējas, shakshuka darba dienās un pildīta paprika vakariņās sestdienā. Manai ebreju ģimenei no ASV tas ir gabals nūdeles kugela uz sarunām pēc Jom Kipur, vistas zupa ar matzes klimpām un lielu daudzumu dillēm Pesahā, kā arī skābi saldie kotletes bez īpaša iemesla. Šefpavārs un televīzijas vadītāja Pati Džiniča kādu reizi man teica: «Ja virtuve neattīstās, tā izzūd». Ebreju virtuve turpina mainīties, papildināties ar jauniem ēdieniem un atkal izgudrot sevi — un ir tik lieliski, ka mēs dzīvojam laikā, kad cilvēki ar prieku ēd, bauda ēdienu un runā par to. Es strādāju par redaktoru portālā The Nosher jau 10 gadus un katru dienu cenšos stāstīt ebreju tautas stāstu caur ēdienu — un es nopietni izturos pret šo uzdevumu gan darbā, gan šajā grāmatā. (Šenona Sārna)