Pēdējās sestdienas priekšvakarā

Stāstu un noveli krājums dažādos gados no Ukrainas un Izraēlas krievu valodā rakstošās rakstnieces, dzejnieces un mākslinieces Karīnas Arutjunovas — grāmatu "Eņģelis Hofmans un citi", "Sarkano govju pelni", "Saki sarkans", "Ievas meitas", "Granāta krāsa, citrona garša", "Krīt putns, lido sniegs"... un citi īsprozas krājumi; literāro balvu laureāte Andreja Belija 2010, Marka Aldanova 2021, Vladimira Korolenkos 2017, Ernesta Hemingveja 2020. Arutjunovai piemīt tas reti sastopamais un tādēļ divkārt vērtīgais talants, kas raksturīgs, pirmkārt, īstiem māksliniekiem, ko Mandelshtams nosauca par "plēsoņu acs redzējumu". Viktors Toporovs Karīna Arutjunova — tā ir balss no jaunās krievu literatūras, ne pēcpadomju un ne krievu. Ebrejiete pēc mātes un armēniete pēc tēva, kas uzaugusi Kijevā un daudzus gadus dzīvojusi Izraēlā, viņai ir redzējums, kas caurspīdīgi pārvar etniskās, politiskās un ģeogrāfiskās barjeras. Mihails Krutikovs Arutjunovai ir universāla pasaules uztvere: lai radītu tik apjomīgas gleznas, jābūt māksliniekam; lai rakstītu ritmizētu prozu — iespējams, šādi teksti viņai izdodas vislabāk, — jābūt smalkai dzirdei; un, turklāt, autore spēj uzrakstīt taustāmas sajūtas, kā maz kurš cits no mūsdienu krievu prozaiķiem. Elena Georgijevska Karīna Arutjunova raksta mūziku ar vārdiem un visā savā prozā neņem ne vienu nepatiesu noti. Vladimirs Gandelmans