Viss sabrūk

Uz Nēģīgo Mežu malas dzīvoja Deviņu ciematu cilvēki. Viņi dzīvoja tā, kā dzīvoja viņu senči gadsimtiem ilgi, pārsteidzošas tautas pārstāvji, un godināja savus dīvainos, cilvēciski kaprīzos dievus un stingros, bet labos garus. Viņi izpildīja rituālus, kas svešzemnieku acīs šķita dīvaini... un nežēlīgi. Viņi karoja, izlīgst, audzināja bērnus. Strādāja laukos un vāca ražu. Dzerot mājās gatavotu palmu vīnu, viņi svinēja svētkus. Un tad ieradās eiropieši – ar nodomu mācīt melnos mežonīgos dzīvot kā baltajiem, ticēt kā baltajiem un audzināt bērnus kā baltajiem. Spēcīgi civilizēti cilvēki, gatavi ar dzelzs roku iepriecināt Deviņu ciematu tautu. Bet kurš un kad šajā pasaulē spēja kādu iepriecināt ar varu?