Smilšu roze

Sudraba kaklarota ar smilšu rozēm nonāk pie Sonjas Artynovas mantojumā. Un ļoti viņai piestāv: smilšu krāsu ir viņas mati un acis. Viņa uzskata, ka tie ir neizteiksmīgi, kā, tomēr, arī viņa pati, kas ir liegta spilgtu emociju un spēcīgu jūtu.... Sonja dzīvo it kā anabiozē – apdegums, ko viņa guvusi no pirmās mīlestības, izrādās tik sāpīgs, ka nevienu un neko vairs nevēlas ielaist savā dzīvē. Un šķiet, ka visu maina nejaušība… Bet Sonja nezina, ka strauji pagriezieni liktenī – ir mantojuma iezīme. Viņas vecvecmāmiņai nācās nomainīt Vāciju pret Krieviju, Krimu pret Bizertu, arheoloģisko ekspedīciju pret gūstu pie tuaregiem, Alžīriju pret Parīzi… Un jautājums nav par vēlmi mainīt vietas. Bet par reakciju uz ļaunumu un vēlmi aizsargāt no tā galvenās dzīves vērtības.