Kreiceru sonāte

Jo viņa pret manu gribu ir mani iekarojusi! — izsauc nelaimīgais Irtenevs. Autors atstāj viņam izvēli starp pašnāvību un tās nogalināšanu, kura ir iekarojusi. Tā ir samaksa par pirmslaulību seksu, par to, ko visi dara. Jo grāfa filozofa acīs darīt... kā visi — nozīmē būt mirušam, neizmosties patiesai dzīvei. Visvairāk Lev Nikolajevičs cīnījās, protams, ar iekāri. Šajā ziņā stāsts ir autobiogrāfisks, pat uzvārds Irtenevs atsaucas uz Nikolēnku Irtenjevu no Bērnības. Arī citas vēlmes grāfs centās nogalināt, lai atdzimtu, — atteicās no gaļas ēdieniem, no greznības, no visa, kas pievelk pie dzīves mānijas. Bet kā cīnīties ar pašu māniju? Pret manu gribu ir mani iekarojusi... Tolstoja sieva Sofja Andrejevna ienīda šo darbu. Tomēr tieši viņa izdarīja visu iespējamo un neiespējamo, lai šis stāsts, ko cenzūra aizliedza publicēt un kas izsauca paša slepenā Krievijas valdnieka, augstākā prokurora Svētā Sinoda K. P. Pobedoņoceva, dusmas, redzētu gaismu. Grāmatā apkopoti izvēlētie stāsti, stāsti un publicistiskie darbi no Tolstoja, kā arī luga Dzīvais līķis.